20/03/2015

Pasaka par pirmo vārdiņu

PASAKA PAR PIRMO VĀRDIŅU.

 

  21.februārī atzīmējām Starptautisko dzimtās valodas dienu. Radās doma grupā organizēt pasaku izstādi, piedaloties bērniem kopā ar vecākiem.


Lasīt tālāk

11/03/2015

Uzburt pasaku

UZBURT PASAKU.

            Nokļūt pasakā sapņo katrs bērns. Bet labajam burvim ļoti daudz darba, un viņš nevar pagūt nokļūt pie visiem, lai uzburt pasaku.

Vai tad tāpēc mums jāpaliek bez pasakas?! Protams, ka ne! Labajam burvim mūsu iestādē ir čakli palīgi-vispirms skolotāja Evita uzbūra domu par pasakas zaķīšiem, kas varētu dzīvoties " Mēnestiņa" grupas laukumā. Tad nāca palīgā mūsu audzēknes Tīnas Donikas tētis, kurš sagādāja piemērotu materiālu. Un, visbeidzot, mūsu sētnieka prasmīgās rokas radīja 2 burvīgus zaķus un peli.

          Varam doties pasakā!

Grupas " Mēnestiņš" skolotājas un iestādes administrācija izsaka pateicību Jānim Donikam par  palīdzību bērnu sapņu īstenošanā.

 


Lasīt tālāk

19/02/2015

Pasaku stāstīšanas diena

Starptautiskā pasaku diena: ko pasakas māca un atklāj bērnam?

 

Visā pasaulē 26. februārī atzīmē Pasaku stāstīšanas dienu. Kā to nosvinēt kopā ar bērnu? Ko pasakas dod bērna attīstībai un izaugsmei? Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs kopā ar Mazo ekspertu skolu (www.mazoekspertuskola.lv) un centra "Līna" psiholoģi Zani Avotiņu atklāj, kā un kādēļ mudināt bērnu lasīt pasaku grāmatas. Savukārt sabiedrībā zināmi vecāki iesaka interesantākās pasaku grāmatas daudzpusīgai bērna attīstībai.

 

“Bērnībā, kad mazais cilvēks iepazīst pasauli un lietu kārtību, pasaka var būt kā palīgs, caur ko mācīties un veidot dzīves redzējumu. Lasot pasakas, bērns bez piespiešanas un ar interesi saņem informāciju par dzīves vērtībām, cilvēku savstarpējām attiecībām, konfliktiem, kā arī iespējamajiem situāciju risinājumiem. Klausoties vai lasot pasaku, mazais var iedomāties sevi kā varoni, izdzīvot pasakas sižetu un apgūt dažādus uzvedības modeļus.  Tādā veidā reizēm vieglāk izprast arī dzīves ne tik tīkamās pieredzes, piemēram, šķiršanos vai nāvi,” stāsta Z. Avotiņa. “Interesanti tēli un ilustrācijas atrodamas Margaritas Stārastes pasakās: „Ziemas pasakas” vai „Zīļuks”. Iesaku lasīt arī cittautu pasakas, kā arī vecākiem noderīgas būs Lindes fon Keizerlingas pasakas „Stāsti bērna dvēselei” vai „Stāsti par draudzību”.”

 

Praktiski ieteikumi vecākiem

  • Ļaujiet bērnam spēlēties ar grāmatām. Izvietojiet grāmatas bērna istabā redzamā un viegli pieejamā vietā un iegādājieties bērnam grāmatas!
  • Spēlējiet ar bērnu valodas spēles un pildiet uzdevumus, piemēram, http://www.mazoekspertuskola.lv/cards/view/204 un mudiniet bērnu meklēt dažādas atskaņas un skaitiet dzejolīšus! Kopīga dzejoļu lasīšana ir piemērota tiem, kas lasa lēni vai nelabprāt. Izvēlieties grāmatu ar īsiem, asprātīgiem pantiņiem, kas lēnos lasītājus ieinteresēs.
  • Savienojiet lasīšanu ar ģimenes interesēm un hobijiem. Piemēram, ja mājās ir mazs kucēns, meklējiet grāmatas par suņa kopšanu un apmācīšanu. Ja mēdzat doties pārgājienos uz pludmali vai mežu, atrodiet lasāmos stāstus, kuru sižets saistīts ar šo vidi (dzīvo dabu, jūru).
  • Ikdienas dzīves notikumus pārvērtiet valodas un lasīšanas spēlēs. Piemēram, dodoties ar bērnu uz veikalu, lieciet nolasīt preču etiķetes vai uzrakstus skatlogos. Spēlējiet valodas spēles arī ceļojumos, kopīgi lasot plakātus, nosaucot automašīnu numurus, lasot ceļazīmes vai restorānu nosaukumus.
  • Izrādiet interesi par to, ko bērns lasa. Izlasiet arī paši grāmatas, kuras lasa bērns un kuras viņam patikušas. Nekritizējiet bērna izvēli. Uzslavējiet bērna panākumus un nelabojiet katru nepareizi izlasīto vārdu. 
  • Lasiet bērnam priekšā, arī tad, kad bērns jau sācis lasīt patstāvīgi. Tās varētu būt sarežģītākas grāmatas, kuras bērns pats vēl nespētu izlasīt, taču klausoties spēj emocionāli un intelektuāli uztvert un saprast. Regulāri skaļi lasot bērnam priekšā, veicināsiet ģimenisku un uzticības pilnu attiecību veidošanu ar bērnu.
  • Esiet saprātīgi TV skatītāji – izmantojiet iemīļotos raidījumus, lai rosinātu bērnu „izlasīt par to kaut ko vairāk”.
  • Esiet labs paraugs savam bērnam. Lai bērns redz, ka arī jūs mājās lasiet un ka jums šī nodarbe sagādā prieku. 

 

Sabiedrībā zināmi vecāki iesaka

  • Linda Pavļuta, māmiņu sociālās kustības Babyroom pārstāve, iesaka kopā ar bērnu lasīt Imanta Ziedoņa pasakas, kas ļauj skatīties uz pasauli viegli un radoši, kā arī Hansa Kristiāna Andersena pasakas, kas bērnu mudina socializēties, mācot sirds gudrību un spēju uztvert jūtu plašo amplitūdu.
  • Māris Olte, dabas pētnieks, fotogrāfs un TV raidījumu vadītājs, iesaka izlasīt Astrīdas Lindgrēnes grāmatu “Ronja – laupītāja meita’’ un Gerharda Holca-Baumerta grāmatu “Alfons Trīcvaidziņš”, kas attīsta bērna socializēšanās prasmes.
  • Ansis Bogustovs, žurnālists, kopā ar ģimeni nereti izdomā pasakas paši,  attīstot bērna radošo domāšanu. Bogustovu ģimene iesaka kopā ar bērniem lasīt latviešu tautas pasakas un teikas, brāļu Grimmu,  H.K. Andersena pasakas, kā arī iepriekš minētos Keizerlingas “Stāstus bērna dvēselei” – katra pasaka veido bērna iztēli un ļauj identificēties ar tēliem, attīstot emocionālo pasaules uztveri.

 

Par Mazo ekspertu skolu

Mazo ekspertu skola www.mazoekspertuskola.lv ir Latvijas vecākiem domāts unikāls tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. Interneta platforma tika atklāta 2014. gada maijā. Pieejamie materiāli galvenokārt ir krāsojami uzdevumi latviešu valodā. Uzdevumi attīsta bērnu valodu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, uztveri, izpratni par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tāpat tie ir ērts resurss vecākiem ierosmei pavadīt laiku kopā ar 2-6 gadus veciem bērniem.

 

Papildu informācija

Evita Bille

DANONE Sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs

+371 67201460, +371 29448051

evita.bille@ka.lv


Lasīt tālāk

16/02/2015

Meteņdiena

Meteņdiena... Kas tā tāda?

        Latviešiem Meteņdiena svinēta jau izsenis. Visas paražas liecina, ka Metenis mūsu senčiem visticamāk bijis Jauna gada sākums. Šajā dienā liela uzmanība veltīta bērniem un dažādām jautrām, mazliet pat bērnišķīgām izdarībām. Tas tāpēc, ka ne tikai cilvēku dzīve sākas no mazotnes un bērnības, arī dabā gada sākums ir laiks, kad drīzi jo drīz dienas kļūs garākas, daba pēc garā ziemas miega modīsies un no jauna veiks jaunu auglības ciklu gada garumā. Un te nu dabai steidzās palīgā cilvēks- ar domām un maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem, tā palīdzot Saulei sākt sildīt spožāk un ilgāk.

        Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām- domas par precīzu datumu gan dalās, bet visticamāk tas ir 6.februāris.

        Meteņdienas galvenās tradīcijas, ko kādreiz piekopuši mūsu senči un kas saglabājušās līdz mūsdienām ir šādas:

1) Meteņos vēl pēdējo reizi devās ķekatās no mājas uz māju- tā veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriezās. Maskas bija tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm (izteiktākas bija tieši tās, kur mainās lomām un kažoku met uz otru pusi- tā simbolizējot gada un laiku maiņu). Maskoto ļaužu galvenā funkcija bija ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu;

2) Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums bija laišanās ar ragaviņām no kalna- jo tālāk, jo labāk. Tas pats attiecas arī uz tālo braukšanu ciemos. Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Vizināšanās laikā līdzi ņēma cūkas kāju;

3) Raksturīga Meteņu ieraža bija Meteņa dzīšana- vispopulārākais variants bija bērniem stāstīt, ka pa bēniņiem Metenis staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem lika gaidīt lejā. Metenis (kāds no mājiniekiem) visbeidzot nometa kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlēja ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaudās ar dažādiem elementiem;

4) Meteņos svarīga tradīcija bija arī labi klāts galds. Galdā lika- grūdeni, kas gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, zīdeni ar cūkas galvas pusi, pīrāgus, cūkgaļu, miežu plāceņus, alu, kvasu utml.;

 5) Meteņos svarīga bija arī laika pareģošana;

6) Un, protams, neizpalika arī dziesmas un rotaļas.

          Meteņdiena - tie ir mūsu, latviešu, svētki. Un neviens cits bez mums viņus nesvinēs! Un neviens cits mūsu tradīcijas nespēs izprast un saglabāt tik labi, kā mēs to varam! Paldies visiem tiem, kas to saprot un šīs lietas mēģina iedzīvināt! Bet pārējie- padomājiet, varbūt būsiet tie drosmīgie, kuri pulcēs ap sevi kādu bariņu cilvēku, lai šos svētkus svinētu arī savās mājās!

          Informācijas avots:  Antra Balode  “Meteņdiena... Kas tā tāda? ”


Lasīt tālāk

16/02/2015

Vizu, vizu, Metenīti

 

Vizu, vizu, Metenīti,

No kalniņa lejiņā,

Lai aug mani gari lini,

Zeltotām podziņām.

 

 

          10.-11.februārī mūsu iestādē notika Meteņdienas svinēšana. Svētkos piedalījās 4 grupas: “ Mēnestiņš”, “ Austriņa”, “ Jumītis”, “ Laimīte”.

           Svētki tika svinēti ievērojot mūsu senču tradīcijas: ar ķekatām, pārģērbšanos, dziesmām, rotaļām, ticējumiem, vizināšanos ar ragaviņām, laimes pogām un gardu cienastu.

            Paldies visiem vecākiem, kuri atbalsta un palīdz saglabāt latviešu tautas tradīcijas!


Lasīt tālāk

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31